Zinātnes teātris (ZT) ir inovāciju pārneses projekts (http://scienceattheatre.eu/?lang=en), kas apstiprināts Mūžizglītības programmas 2013. – 2015. gadā īstenotajā Leonardo da Vinči apakšprogrammā. Dalībvalstis – Latvija, Itālija, Grieķija, Turcija, Nīderlande. Pieņemot izaicinājumu, piedalīties 6 dienu ZT seminārnodarbībās Rīgā, nenovērtējamu pieredzi dabaszinātņu mācīšanā guva Preiļu 1. pamatskolas skolotājas Laila Vibornā un Ieva Babre.
    Visiem sen zināms, ka dabaszinātņu mācīšanai var nodoties kā jautrai un aizraujošai spēlei.  Ir tikai jāļaujas šo spēli spēlēt. Zinātnes Teātra metodoloģija ir izstrādāta tā, lai tās rosinātais mācīšanas un  mācīšanās process stimulētu jauniešu interesi par dabaszinātnēm un zinātnisko saturu, kā arī radošo prasmju izmantošanu. Uzveduma veidošana, sasaistot teātra mākslas paņēmienus un zinātnisku eksperimentu, rada  pavisam jaunu mācīšanas un mācīšanās pieredzi. Šo pieredzi, kā veidot scenāriju, kā izvēlēties tēlus, kā ar skolēnu atveidoto tēlu palīdzību labāk izprast fizikālos un ķīmiskos procesus mums apkārt gan skolēniem-aktieriem, gan skatītājiem, – to visu mēs centāmies apgūt projekta “Science at Theatre” seminārnodarbībās, ko koordinēja VISC Tālākizglītības un projektu nodaļas vecākā referente Aina Špaca. Lielo tulka darbu paveica Anna Kalve.
       Programma bija sadalīta trīs daļās – divas reizes – trīs un divu dienu semināros tikāmies šī gada pavasarī, piecās neaizmirstamās dienās kopā ar kolēģiem no Latvijas skolām un projekta organizatoriem – komandu no Itālijas (lektori Roberto Mancini un Giovanni Casini, aktrises - Vittoria Rossi, Daniela de Lillo) centāmies iepazīt viņu veikumu un izmēģināt ZT metodi savās skolās. Programma bija veidota tā, lai katrs varētu apgūt ZT metodes mācīšanu, lai no mūsu pieredzes varētu mācīties gan fizikas un ķīmijas skolotāji tepat Latvijā, gan itāļu speciālisti. Seminārnodarbībās apguvām:
•    projekta „Science at Theatre” (SAT) ideju un mērķi;
•    vērojām SAT mācību metodes demonstrāciju itāļu izpildījumā;
•    uzzinājām, kādam jābūt SAT pedagogam.
•    vērojām SAT mācību stundu piemērus itāļu izpildījumā;
•    noskaidrojām, kas ir dramaturģija un kas ir teātris (izrāde) – kopīgais un atšķirīgais, kas ir monologs un dialogs;
•    iepazināmies ar dramaturģijas teksta struktūru;
•    mācījāmies veidot ZT scenārijus;
•    piedalījāmies pašu veidotajās teātra izrādēs gan kā scenāristi, gan režisori, gan aktieri;
•    uzrakstījām savas teātra izrādes scenārijus, iestudējām izrādes savās skolās un prezentējām tās pēdējā seminārnodarbībā;
•    visu iesniegto izrāžu scenāriji tiek tulkoti angļu un itāļu valodā, lai ar to saturu var iepazīties visas projekta dalībvalstis.
      Zinātnes Teātra aizvēršanas svētkus nosvinējām  nupat, 25. novembrī, Dirty Deal Teatro telpās, kur iejutāmies Rūdolfa Blaumaņa noveles „Nāves ēnā” varoņu tēlos. Rezultātā tapa jauns scenārijs izrādei „Nāves ēnā”. Pēc tam noskatījāmies visas Latvijā tapušās izrādes, uzklausījām kolēģu vērtējumu par nodarbībās apgūto, savā īpašumā ieguvām ZT rokasgrāmatu, kolēģu izrāžu scenārijus un, protams, bezgala daudz vērtīgu idejus un atmiņu par kopā pavadīto laiku.
     Preiļu 1. pamatskolā iestudējām un nofilmējām divas izrādes:
 “Ciemos pie Einšteina” (autore Laila Vibornā):
    Praktiska darbošanās “Zinātnes Teātrī” izrādījās ļoti aizraujoša gan man, gan skolēniem.
Grūtākais posms visā projektā noteikti bija scenārija veidošana. Te bija jābūt gluži vai rakstniekam, lai iztēlotos un izveidotu personāžus ar atpazīstamību un raksturiem, izdomātu dialogus, lai valoda būtu dzīva un bērnu auditorijai saprotama.
      Man noteikti paveicās ar skolēniem, kuri piekrita iesaistīties šajā pasākumā. Kopā ar  9. klases audzēkņiem tika pielabots scenārijs, pārveidoti dialogi, izsapņoti jauni personāži. Nebija viegli bija atrast piemērotus eksperimentus,  kurus parādīt jaunāko klašu skolēniem. Mēs meklējām ilgi, jo eksperimentus gribējām tādus, kas ir vizuāli labi redzami, ir praktiski veicami un ir liela varbūtība, ka izdosies. Izpētījām daudzu eksperimentu aprakstus grāmatās, aplūkojām bezgala daudz video materiālu. Visbeidzot kopīgiem spēkiem izveidojām Zinātnes Teātra iestudējumu ar eksperimentiem - “Ciemos pie Einšteina”. Radījām  izrādi, kas sagādāja prieku un gandarījumu pašiem aktieriem un arī skatītājiem. Sākumskolas skolēni ar aizrautību skatījās un līdzdarbojās mūsu Zinātnes Teātrī un noteikti uzzināja arī ko jaunu. Tagad domājam par jaunu stāstu un meklējam jaunus eksperimentus.
Video no izrādes:

<iframe width="560" height="315" frameborder="0" allowfullscreen="" src="https://www.youtube.com/embed/vwLWgtm2rNw"></iframe>

“Metālu piedzīvojumi”  (autore Ieva Babre):
    Mēs esam tas, ko mēs zinām. Par skolēniem, kuri bija gatavi pieņemt izaicinājumu – rādīt netradicionālu teātra izrādi saviem vienaudžiem, skolotājiem un vecākiem, varu būt droša – šie skolēni daudz zina, daudz var un prot būt lieliski aktieri. Arī skolotāja Digna Prodniece (direktores vietniece audzināšanas darbā) ir pārliecināta par to, jo viņa mūs iedrošināja un lūdza, lai „Metālu piedzīvojumi” savu pirmizrādi piedzīvo Preiļu 1. pamatskolas mācību gada noslēguma pasākumā. Viņai pieder arī skatuves noformējuma ideja.
    Noskatoties izrādi, kļūst saprotamākas metālu atšķirīgās īpašības, to atrašanās dabā un izmantošana gan skolēniem-aktieriem, gan izrādes skatītājiem, jo ne velti saka - labāk atceramies to, kas saistīja mūs emocionāli. Neatkarīgi no tā, vai šīs emocijas bija satraukums, ziņkāre, neziņa vai dusmas. Turklāt ar pozitīvām emocijām saistītās atmiņas izrādās vieglāk atsaucamas atmiņā. Pēc izrādes bija gandarījums par paveikto ne tikai man, bet arī aktieriem. Radās vēlme izrādi atkārtot.
Video no izrādes:

   Protams, lai piedalītos izrādē, skolēnam ir jābūt drošam, pašpārliecinātam, atvērtam, jo nostāties aci pret aci ar skatītājiem, kustēties, dejot un runāt nav nemaz tik vienkārši. Te vajadzīga milzu piepūle. Marija Montesori to formulējusi: “Neko nevar apgūt bez piepūles (..). Bet piepūle mobilizē visu indivīda enerģiju, un tas notiek tikai tad, ja cilvēks jūt interesi.” Skolotājs ir tas, kurš skolēnu mudina piedalīties mācību procesā. Un, ja skolēnu ieinteresē šis piedāvājums, ja skolēnam ir vēlme uzzināt vairāk, tad viņš ir tas, kurš gatavs piedalīties izrādēs, kopā mācīties, izprast dažādus procesus, iejusties lomā, mācīt un palīdzēt mācīties citiem.
     Cik laika tas prasa skolotājam un skolēniem? Ļoti daudz. Katru stundu un katru tēmu nevar pārvērst teātra izrādē. Bet tas ir variants, kā padarīt mācību procesu interesantāku vismaz pāris reizes gadā. Šādu izrāžu veidošana mūsu itāļu kolēģiem ir ikdienas darbs. Viņu izrādes-šovus veido komanda, kur sadalīti pienākumi –  cilvēki, kuri atbild par eksperimentu zinātnisko pusi, scenārija autori, tērpu mākslinieki, scenogrāfi, režisori, aktieri un vēl neskaitāmi pienākumi, kuri jāveic, lai notiktu Zinātnes Teātra izrāde. Šīs izrādes Itālijā pulcē daudz skatītāju – lielākoties jaunāko klašu skolēnus. Lai vērotu izrādi klātienē, tās apmeklētāji iegādājas biļetes.
     Vai ZT metode iedzīvosies Latvijas skolās? To rādīs laiks. Ļoti līdzīgas nodarbības var vērot Zinātkāres centrā ”Zili brīnumi” Rīgā un Daugavpilī. Arī Zinātnes centrs Z(in)oo Cēsīs ir atvērts bērniem un jauniešiem, kur savām acīm var vērot, ausīm klausīties un rokām var izmēģināt dabā notiekošos procesus, iepazīt mehānismu darbības principus un caur spēli nonākt līdz atbildēm uz sen uzdotiem jautājumiem.
    Vajag tikai meklēt un izmantot atrastās iespējas, jo katram cilvēkam piemīt unikāls un neatkārtojams potenciāls, gan mēs skolotāji, gan bērni varam sevī atklāt ko neatklātu.

Projekta dalībnieces - Laila Vibornā, Ieva Babre